Jumava. 2009.  

Grāmatas autors Tomass L.Frīdmens ir ASV žurnālists. Grāmata tiek uzskatīta par vienu no visnozīmīgākajām grāmatām globalizācijas jautājumos. Tā divus gadus ir bijusi The New York Times visvairāk pirkto grāmatu sarakstā. Autors raksta par nozīmīgākajām mūsdienu pārmaiņām – tehnoloģiju un komunikācijas  attīstību, valstu, organizāciju, indivīdu un grupu savstarpējās saistības un atkarības palielināšanos.

„Ir ļoti pamatoti un svarīgi uztraukties par globalizācijas iznīcinošajām sekām, bet, ja neievēro globalizācijas piedāvātās iespējas indivīdiem un kultūras bagātināšanai, tad tiek aizmirsts par globalizācijas iespējamo pozitīvo ietekmi uz cilvēku brīvību un daudzveidību. Es nesaku, ka pasaules saplacināšanās vienmēr bagātinās un aizsargās kultūru. Tomēr uzskatu, ka tā ne vienmēr sagrauj kultūru, kā to visu laiku skandina globalizācijas kritiķi. Globalizācijas pamatlikums ir pavisam vienkāršs. Ja kāds domā, ka tā visa ir laba vai ka tā visa ir slikta, tad viņš to nesaprot. Globalizācija sniedz un atņem iespējas, vienādo un nošķir, tajā ir gan demokrātijas, gan autokrātijas tendences.”

„Vēl viens likums – varbūt vissvarīgākais. Iemācīt saviem bērniem, kādā pasaulē viņi dzīvo. Katrs e - pasts, ko kāds nosūta, katrs ieraksts, ko kāds veic Facebook, MySpace, vai You Tube, ir digitālas pēdas, kas nekad netiks aizskalotas. Jauniešiem ir jābūt gudriem ne tikai, lai orientētos tīmeklī, bet jābūt gudriem arī tajā, ko viņi tur aiz sevis atstāj. Tas ir jauns fenomens. Vecākiem un skolotājiem jāpalīdz jauniešiem saprast, ka viņu reputācija neizdzēšami sāks veidoties daudz agrākā vecumā nekā iepriekšējām paaudzēm.”