Biznesa augstskola Turība. 2010.

Džozefs J. Stiglics ir Nobela prēmijas laureāts ekonomikā. Viņš ir ekonomikas profesors Kolumbijas universitātē (ASV). Pirms tam bijis ekonomikas konsultants Bila Klintona administrācijā, kā arī Pasaules Bankas galvenais ekonomists. Grāmatas autors kritizē starptautiskās organizācijas par nepietiekami efektīvu un pat kļūdainu globalizācijas procesu pārvaldību un sniedz ieteikumus situācijas uzlabošanai.

„Mūsdienas globalizācija nenes labumu daudziem pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Pārsvarā tā nedara labu arī dabai. Tā nedarbojas, lai radītu stabilitāti globālajā ekonomikā. Pāreja no komunisma uz tirgus ekonomiku ir tik slikti vadīta, ka visās jaunajās ekonomikās, izņemot Ķīnu, Vjetnamu un dažas Austrumeiropas valstis, ir strauji pieaugusi nabadzība, jo ienākumi krasi sarukuši.

Dažiem atbilde šķiet vienkārša: globalizācija jāizbeidz. Tas nav ne iespējams, ne vēlams. Globalizācija ir atnesusi arī lielu labumu – Austrumāzijas panākumi sakņojas globalizācijā, it īpaši tirdzniecības iespējās un labāk pieejamos tirgos un tehnoloģijā. Globalizācija ir atnesusi labāku veselību, kā arī aktīvu pasaules pilsonisko sabiedrību, kas cīnās par lielāku demokrātiju un sociālo taisnīgumu. Problēma nav globalizācijā, bet tajā, kā tā tikusi pārvaldīta. Daļa problēmas ir starptautiskajās ekonomikas organizācijās, SVF, Pasaules Bankā un PTO, kas palīdz noteikt spēles noteikumus. Tie ir izstrādāti tādā veidā, kas pārāk bieži ir kalpojis modernāko industrializēto valstu interesēm nevis attīstības pasaules interesēm.

(...) 2001.gada 11.septembra barbariskie uzbrukumi ir ļoti spēcīgi likuši saprast, ka mēs visi dzīvojam uz vienas planētas. Mēs esam globāla sabiedrība, un mums tāpat kā visām kopienām ir jāievēro daži noteikumi, lai mēs varētu dzīvot kopā. Šiem noteikumiem ir jābūt godīgiem un taisnīgiem, tiem jāpievērš uzmanība tiklab nabadzīgajiem kā varenajiem, tiem jāatspoguļo pieklājības un sociālā taisnīguma pamati. Noteikumiem jānodrošina, lai valdības un varas institūcijas ņemtu vērā un atsauktos uz visu to cilvēku vēlmēm un vajadzībām, kurus ietekmē tālu prom pieņemtā politika un lēmumi.”